KAD IR LABĀKAIS GLADIOLU STĀDĪŠANAS LAIKS?

      Gladiolas iesaka stādīt aprīļa beigās vai maija sākumā, kad augsne ir iesilusi līdz +9C. Ja iespējams augsni sagatavot rudenī, vairsīpoliņu sēju var uzsākt līdzko iespējams uziet uz lauka. Ir zināms, ka marta beigās iesēti vairsīpoliņi lieliski auguši un devuši labu ražu. Nav vēlams pārāk agri stādīt gladiolu bumbuļsīpolus. Novērojumi liecina, ka aukstā augsnē iestadīti bumbulsīpoli attīstībā aizkavējas. Pat 2 nedēļas vēlāk iestādīti sīpoli uzdīgst ātrāk  un attīstās straujāk. Stādot vēlu, svarīgu nozīmi iegūst augsnes nodrošinājums ar mitrumu. Ja mitruma pietiek līdz gladiolai izveidojas 3. lapa, kad sāk veidoties 2. pakāpes saknes, tad sausums vairs traģiskas sekas neradīs. Stādīt jūnija sakumā ir riskanti , jo normālu ziedu  un bumbuļsīpolu  ražu ir cerības iegūt tikai īpaši labvēlīgās vasarās.

Gladiolas stādīt vajadzētu ziemeļu-dienvidu virzienā orientētās vienrindu vai divrindu slejās, kas izvietotas 70 cm viena no otras. Ja nav iespējams (šo variantu pielietoju arī es), var stādīt dobēs. Dobes veidojam ne platākas par vienu metru (lai no abām pusēm stādījumus varēt apkopt). Starp stādījumu rindām atstarpei jābūt ne mazāk par 20 centimetriem. Rušināšanai, mēslošanai, gaisa caurlaidībai. Sanāk diezgan sabiezināti, bet, ko lai dara, ja zemes platība ierobežota.

Vienmēr tiek diskutēts par bumbuļsīpolu stādīšanas dziļumu. Dārznieku vecumvecais pieņēmums, ka sīpoli jāstāda trīskāršā paša sīpola augstuma dziļumā, visā visumā ir pareizs. Tas nozīmē, ja jūsu bumbuļsīpols ir 3cm augsts, tad tas jāiestāda tā, lai virs tā atrastos 9cm biezs augsnes slānis. Šo atziņu var attiecināt uz vidēji irdenām, labi iekultivētām augsnēm. Atklātā, vējiem pakļautā laukā, lai gladiolas ziedēšanas laikā neizgāstos, jāstāda padziļināti 10 – 15 cm un dziļāk (atkarībā no augsnes struktūras). Visbiežak sastopamā kļūda amatieru stādijumos – bumbuļsīpols iestādits par seklu. Atceraties, ka jaunais bumbuļsīpols gladiolām izaug virs vecā, seklos stadijumos izlienot pat augsnes virspusē. Arī vairsīpoliņus nevajadzētu sēt seklāk par 5 cm, tie lieliski uzdīgs pat no daudz lielāka dziļuma, kurā ir stabilāks mitruma režīms. Audzētājs pats savā dārzā dažos gados atradīs pareizo stādīšanas dziļumu.

 

KĀ SAGATAVOT BUMBUĻSĪPOLUS STĀDĪŠANAI UN VAIRSĪPOLIŅUS SĒJAI?

  Apmēram 3-4 nedēļas pirms stādīšanas stādāmo materiālu ienesam siltā un gaišā telpā. Novietojam vienā vai divos slāņos ar asnu vietām uz augšu. Nekādā gadījumā nevajadzētu stādāmo materiāku likt šķivī ar ūdeni vai uz slapjas drānas. Noņemt, vai nenoņemt segzvīņas? Šeit domas dalās. Ja esat pārliecināts, ka sīpols ir absolūti vesels, ka zem tām neslēpjas slimību bojājumi, ieteiktu segzvīņas nenoņemt. Ar kodni piesūcinātas segzvīņas vēl labu laiku veģetācijas periodā aizsargā jauno bumbuļsīpolu no kaitīgo mikroorganismu ietekmes. No jauna iegādātos sīpolus gan labāk notīrīt un rūpīgi pārbaudīt. Ja kādas šķirnes sīpoliņu ir maz un uz tiem redzamas nelielas slimību pazīmes, var slimo vietu izgriezt līdz veseliem audiem, un šo vietu nosmērēt ar propolisu spirtā vai briljantu zaļo šķīdumu. Tā pat var darīt “izoperējot” bakteriālo kraupi.

Ja glabāšanas laikā bumbuļsīpoli ir tripšu bojāti, tad ļoti labu efektu panākam apstrādājot bumbuļsīpolus ķiploku novilkumā. Sulu, kas izspiesta no 100 g ķiploku, atšķaida ar vienu litru ūdens. Tripšu bojātos sīpoliņus uz 2-3 stundām iemērcam šajā šķīdumā. Pēc šādas apstrādes bumbuļsīpoli veiksmīgi dzen asnus un saknes, kaut arī ziedēšana šādiem sīpoliem aizkavējas par 7-10 dienām. 

Ļoti bieži tiek vaicāts – kāpēc vairsīpoliņi slikti dīgst? Iemesli var būt vairāki. Pirmkārt, tāpēc, ka vairsīpoliņi iepriekšējā vasarā nav kārtīgi nobrieduši (gladiolas vēlu iestādītas, slikti koptas, par agru izraktas utt.) Rokot gladiolas, uzreiz var precīzi zināt, vai vairsīpoliņi kārtīgi nobrieduši, jo tad tie viegli nobirst no lielā sīpola un sagādā liekas rūpes racējam, kamēr tos savāc. Otrkārt, žāvēšanas laikā vairsīpoliņi pārkaltēti. Treškārt, uzglabāšanas periodā tie atradušies pārāk siltās telpās (bieži vien istabas temperatūrā) un līdz pavasarim nav paspējuši iziet miera periodu. Tādā gadījumā vairsīpoliņu uzdīgšana var aizkavēties pat līdz vasaras vidum un līdz rudenim no tiem nekas prātīgs neizaugs. Ceturtkārt, ir šķirnes (ne pārāk daudz), kas augšanas laikā vairsīpoliņam izveido divas sauso zvīņu kārtas. Tādi vairsīpoliņi obligāti jāizloba. 

Tā kā vairsīpoliņi ir galvenais gladiolu šķirņu pavairošanas materiāls, tad gladiolu audzētājam jādara viss, lai vairsīpoliņiem būtu laba dīdzība. Kā to panākt? Vairsīpoliņu dīdzība atkarīga no sēšanas laika, augsnes mitruma, glabāšanas apstākļiem ziemā (+2 līdz +5 C), apstrādes paņēmieniem pirms sējas. Dažādām šķirnēm vairsīpoliņu dīdzība un augšanas intensitāte atšķiras. Iesējot vairsīpoliņus vēlu, augsnē, kurā sāk trūkt mitrums, var gadīties, ka sējums masveidā sadīgs tikai augustā. Tāpēc, nenokavēsim vairsīpoliņu sēju! Pavairošanai vajadzētu izvēlēties tikai rupjākos un lielākos vairsīpoliņus, kas nav mazāki par 4-5 mm diametrā. Bet, ir arī tādas šķirnes, kuru vairsīpoliņu lielums nepārsniedz 3-4 mm. Noderīgi zināt, ka labāk izvēlēties tādus vairsīpoliņus, kuriem ir vairāki sakņu pauguriņi, kaut arī izmēra ziņā tie ir nedaudz mazāki. Novērots, ka no 5 mm vairsīpoliņiem ar trijiem sakņu pauguriņiem izaug spēcīgāks augs ne kā no 7 mm vairsīpoliņa ar vienu sakņu pauguriņu. Vislabākais paņēmiens, kas nodrošina draudzīgu sadīgšanu un strauju attīstību, ir vairsīpoliņu cietā apvalka nolobīšana. Tas jāveic uzmanīgi, lai neievainotu vairsīpoliņus. Ja pavasarī pietiek laika, šis darbs noteikti atmaksāsies. Ja nav iespējams nolobīt visus, vismaz jaunākajām un labākajām šķirnēm būtu vērts to izdarīt. Vairsīpoliņus var arī nelobīt, tikai pārspiest cieto apvalku, protams, nesašķaidot pašu sīpoliņu. Arī šis paņēmiens ir visai efektīvs.

Izplatītākais paņēmiens ir vairsīpoliņu mērcēšana un diedzēšana. Līdz 24h mērcē remdenā ūdenī, pēc tam diedzē. Diedzēt var, sajaucot vairsīpoliņus ar mitrām smiltīm, kūdru, zāģu skaidām. Tie katru dienu obligāti jāpārbauda, jāapgroza, vajadzības gadījumā jāmitrina. Mērcēšanu var atkārtot vairākkārt, pievienojot ūdenim mikroelementus vai kālija permanganātu (zilos graudiņus). Tiklīdz parādās pirmās saknītes (kaut vai 1mm!), vairsīpoliņi jāizsēj, citādi tas vairs nebūs izdarāms, nebojājot sakņu sistēmu, jo šajā laikā saknītes aug ļoti ātri un dažās dienās tās jau būs vairākus centimetrus garas.