GLADIOLU FUZARIOZE (sausā puve, dzeltēšana) ir viena no visbīstamākajām gladiolu slimībām. Ja gladiolu sīpoli ir saslimuši (reizēm no ārpuses pat nav redzamas īpašas slimības pazīmes), tad tie vāji dīgst vai nedīgst nemaz. Ja uzdīgst, tad dzinumi ir kroplīgi un ātri brūnē. Ja slimību augi no augsnes iegūst jau pieauguši, tad lapas no galotnes sāk dzeltēt. Ja tādu slimu augu izrok un aplūko tuvāk, tad redzams, ka uz bumbuļsīpola pamatnes izveidojies it kā rozā apsarme. No turienes sēnes sporas nonāk uz blakusaugiem un slimība strauji izplatās. No ārpuses ar fuzariozi slims bumbuļsīpols izskatās it kā vesels, bet, pārgriežot uz pusēm, tad redzams, ka bumbuļsīpola centrālā daļa ir nobrūnējusi. Tādos bumbuļsīpolos ziemas miera periodā attīstās sausā puve. Slimie bumbuļsīpoli sažūst un sarūk, līdz beidzot sacietē un mumificējas.
Slimība no bumbuļsīpola pāriet arī uz vairsīpoliņiem, kā arī veģetācijas periodā pāriet no auga uz augu.Mūsu apstākļos fuzarioze visvairāk izplatās jūnija beigās un jūlija sākumā pēc auksta un slapja pavasara, kad iestājas saulains un silts laiks. Otrs slimības uzbrukums var būt augustā pēc ilgāka lietus perioda.Fuzariozes sēne augsnē saglabājas pat piecus gadus, tāpēc slimie augi nekavējoties jāiznīcina. Tikko pamanāmi kādi ar fuzariozi slimi augi, viss dārzs (liels vai mazs) jāmiglo ar kādu no augu aizsardzības līdzekļiem (Ridomil Gold, Swich). Labāk, ja šāds miglojums jau būtu izdarīts profilsktiski. Novērojumos noskaidrojies, ka fuzariozes izplatību veicina arī vienpusīgs slāpekļa, it sevišķi amonija nitrāta, mēslojums. Fuzariozi ar labiem panākumiem var apkarot ar trihodermas sēni, tikai tā, diemžēl, sāk darboties siltā augsnē (virs +15C), bet fuzarioze sāk attīstīties jau +10C temperatūrā. Lai pilnīgi vai gandrīz pilnīgi atbrīvototos no šīs gladiolu slimības Nr.1, ir tikai viens ceļš: stādīt gladiolas svaigā zemē un veģetācijas periodā regulāri izdarīt profilaktiskos miglojumus.
GLADIOLU SKLEROTINOZE (sklerociālā puve, bumbuļsīpolu sausā melnā puve). Slimības ārējās pazīmes ir līdzīgas fuzariozes izraisītajām: vispirms dzeltē lapu galotnes, pēc tam visa lapa, līdz tā nobeidzas. Tālāk pūst lapu apakšējā daļa un stublāja iekšējā daļa. Uz bumbuļsīpoliem izveidojas iegrimuši, dzeltenbrūni plankumi, uz kuriem veidojas mazi melni sklerociji. Šie sklerociji var augsnē saglabāties pat desmit gadus. Ziemā glabātavā uz bumbuļsīpoliem veidojas dzeltensārti plankumi, kas vēlāk kļūst par lieliem, gandrīz melniem plankumiem. Tos labāk ieraudzīt, ja bumbuļsīpolam noņem segzvīņas, jo šīs slimības gadījumā bumbuļsīpolu pamatne lielākoties izskatās vesela. Tālākā slimības gaitā bumbuļsīpoli izžūst un mumificējas. Šo slimību viegi var noteikt, ja glabāšanas periodā bumbuļsīpolam noņem sausās segzvīņas. Veselam sīpolam segzvīņas nolobās ļoti labi un akurāti un tas paliek pilnīgi tīrs, bet slimajam bumbuļsīpolam segzvīņas atplīst nevienādi un segzvīņu lielākas vai mazākas daļas paliek pie sīpola. Sklerotinoze mīl izplatīties smagās, mitrās un skābās augsnēs. To veicina arī kālija trūkums augsnē. Ja bumbuļsīpoli pēc norakšanas tiek žāvēti pareizā temperatūrā (apm.+30C) vismaz nedēļu un nav bijuši stipri inficēti, tad slimības attīstība uz bumbuļsīpoliem var tikt daļēji vai pat pilnīgi apturēta. Apkarošanas paņēmieni un profilakse tā pati kā fuzariozei. Trihodermas sēne šo slīmību nepieveic.
SEPTORIOZE (lapu sīkplankumainība, gladiolu cietā puve). Slimība uz augu lapām parādās jūlija beigās vai augusta sākumā kā brūni apaļi plankumi, uz kuriem parādās mazi melni punktiņi.Uz bumbuļsīpoliem zem segzvīņām attīstās dziļi, neregulāri tumšsarkani vai gandrīz melni plankumi arī ar melniem punktiem. Slimībai progresējot, bumbuļsīpoli mumificējas. Ja bumbuļsīpolu glabātavā ir paaugstināts gaisa mitrums, slimība ātri progresē. Slimība straujāk izplatās ar trūdvielām nabadzīgās augsnēs un klimatisko apstākļu galējībās: lietainā un aukstā laikā, kā arī sausā un karstā laikā. Noderīgi zināt, ka ar septoriozi slimos bumbuļsīpolus var viegli atpazīt no citu slimību bojātajiem, jo slimības pārveidoto audu daļu var viegli atraut no pārējā bumbuļsīpola un tas pēc slimo audu atdalīšanas izskatās kā ar nazi izgriezts robveida padziļinājums. Kā jau visu slimību pirmssākumos ieteicams miglot (Ridomil Gold vai Swich).
BOTRITOZE (gladiolu pelēkā puve). Tā ir samērā izplatīta gladiolu slimība, kas visbiežāk parādās augusta sākumā kā lieli, brūngani puves plankumi uz lapām. Plankumiem saplūstot, lapas sažūst. Stublājs sāk pūt tieši pie zemes un slimība izplešas uz bumbuļsīpola pusi. Stipri inficētiem augiem tiek kavēta ziedēšana, ziedi nav kvalitatīvi, jo pelēkās puves plankumi bojā arī ziedlapas. Ja puve pa stublāju nokļūst līdz sīpolam, tam var izpūt vidusdaļa, kas izkrīt, un izveidojas bumbuļsīpoli ar caurumu vidū. Ir gadījies redzēt, ka slimība sabojājusi auga virszemes daļu un pa stublāju jau iestiepjas zem augsnes virskārtas. Norokot šādus bumbuļsīpolus, ir viegli sajust, ka stublāja daļa pie zemes ir appuvusi, bet puvums nesniedzas līdz jaunajam bumbuļsīpolam. Tādu bumbuļsīpolu var droši paturēt. Bet, ja puvums sniedzas pa stublāju līdz pašai bumbuļsīpola virsmai, tad no tāda sīpola noteikti jāatsakās, lai arī cik skaists tas izskatītos – slimības izraisītāji jau būs iekļuvuši bumbuļsīpolā. Pelēkā puve sevišķi izplatās nokrišņiem bagātās vasarās. Glabātavas ar lielu relatīvo gaisa mitrumu un sliktu ventilāciju arī veicina slimības izplatīšanos. Pārāk sablīvēta glabāšana arī veicina slimības izplatīšanos. Labākā bumbuļsīpolu uzglabāšana miera periodā – ne vairāk kā divās kārtās. Saulainas, atklātas vietas ar labu ventilāciju un ūdens caurlaidīgu augsni, kā arī vietā, kur gladiolas nav audzētas, ir labākie garanti pret gladiolu pelēko puvi. Pelēkās puves apkarošanā labi palīdz profilaktiskie un regulārie miglojumi. Vēlreiz kopsavilkumā varam uzskaitīt, kas tad gladiolu audzētājam jādara, lai viņa gladiolas neslimotu ar šīm bīstamajām sēņu slimībām:
1) stādīt tikai slimību neskartus bumbuļsīpolus;
2) ievērot pareizu dārza kultūru;
a) stādīt gladiolas vietā, kur tās nekad nav augušas;
b) ja tas nav iespējams, tad stādīt gladiolas atveseļotā, vai dezinficētā augsnē;
c) mēslot gladiolas ar pilnvērtīgu un sabalansētu mēslojumu;
d) profilaktiski sākt gladiolu stādījumu apstrādi ar dažādiem fungicīdiem ne vēlāk kā jūlija sākumā (vislabāk jau pirms Jāņiem);
3) visā veģetācijas periodā bez žēlastības no gladiolu stādījumiem izrakt un iznīcināt augus, kuri uzrāda kaut mazākās sēņu slimību pazīmes.
BAKTERIĀLAIS KRAUPIS ir no baktēriju izraisītajām slimībām visnepatīkamākā gladiolu kaite. Šī baktērija ir tipisks augsnes mikroorganisms. Slimība visvairāk izplatās siltās un lietainās vasarās smagās un mitrās augsnēs ar augstu gruntsūdens līmeni un neitrālu vai pat viegli sārmainu augsnes reakciju (pH virs 7). Pirmās saslimšanas pazīmes: uz lapu pamatnēm rodas nelieli brūngansarkani plankumiņi un lapu augšpuses sāk dzeltēt. Slimībai progresējot, stublājs pie pamatnes pūst. Slimības pazīmes visnekļūdīgāk var noteikt aplūkojot bumbuļsīpolus. Noņemot segzvīņas, uz bumbuļsīpola virsmas redzami ieapaļi vai apaļi, asi norobežoti, nedaudz iegrimuši , galvenokārt dzeltenbrūni plankumi ar mazliet izceltām malām. Plankumi izskatās it kā pārklāti ar lakas vai vaska kārtiņu, ko izveidojuši baktērijas izdalījumi. Ja slimība maz skārusi bumbuļsīpolu, tad uz tā virsmas ir tikai daži šādi plankumi, ja daudz – virsma ar tādiem klāta gandrīz pilnīgi. Aizķerot slimo plankumu tā malā ar naža galu, tas samērā viegli atdalās no sīpola. Ja bakteriālais kraupis stipri bojājis gladiolu stādījumus, tad noteikti jāmaina gladiolu audzēšanas vieta un pareizi jāsagatavo augsne. Slimos sīpolus, ja uz tiem nav daudz slimības plankumu, var lietot stādīšanai pēc to attiecīgas apstrādes. Visvienkāršākais veids ir “izoperēt” slimo vietu un pēc tam to apstrādāt ar briljantzaļā šķīdumu vai propolisu spirtā. Pirms stādīšanas vēlams kodināt 30 minūtes 0,2% (20g uz 10l ūdens) Ridomil Gold vai Swich. Šāda kodināšana vēlama ne tikai slimību skartajiem, bet arī veseliem bumbuļsīpoliem.
No vīrusslimībām jāpiemin tā saucamais ZĀLES VĪRUSS. Ja virs zemes izveidojas tikai 3-10 tievi dzinumi, tad apkarošana tikai viena – slimā auga izrakšana un likvidēšana. Vīrusslimības izplata utis, tripši un citi kukaiņi. Tāpēc profilaktisko miglojumu laikā vienmēr vajag pievienot arī kādu insekticīdu.
Izdarot kopsavilkumu par gladiolu slimībām, atcerēsimies, ka nevienu! gladiolu slimību nevar izārstēt. Var tikai slimību ierobežot un neļaut saslimt veseliem augiem. Tāpēc stādīsim tikai veselīgus (bez redzamām slimības pazīmēm) bumbuļsīpolus un ievērosim gladiolu profilaksi visas sezonas garumā.