Gladiolu sīpoli jārok ārā, sākot no septembra vidus līdz oktobra vidum, atkarībā no laika apstākļiem. Agrīnās šķirnes nav jēgas dobē turēt ilgāk kā trīs nedēļas pēc noziedēšanas. Latvijā gladiolas zied augu vasaru, sākot ar jūliju, līdz pat salnas nokož vēlīno šķirņu ziedus. Ja vairākas nedēļas pirms norakšanas nolaužam visas jaunās ziedvārpas, sīpolu ziemas guļā liksim vismaz par trešo daļu lielāku un spēcīgāku. Tie, ko celsim laukā nākamajā dienā pēc zieda nogriešanas, būs maziņi un plakani. Tad uz spēcīgiem ziediem neceriet.

   Dārzs nav aptieka, tajā daudz ko var pieļaut. Visbiežāk cilvēki sūdzas, ka ziemā bumbuļsīpoli nesaglabājas, jo izkalst. Tad vainīga nepareiza glabāšana. Tomēr vissvarīgākais ir ļaut sīpolam vēl zemē nobriest, uzkrājot barības vielas. Tādēļ uzreiz pēc noziedēšanas ziedvārpu nogriež vai nolauž, tad vismaz nedēļas trīs vai mēnesi ļauj sīpolam sasmelties spēkus ziemai. Izrādās, visnevaļīgākie ir lauku cilvēki – kā zieds nost, tā sīpolu no zemes ārā. Otra galējība ir tā, ka gladiolām ļauj augt un veidot ziedpumpurus līdz rakšanas brīdim, sak, varbūt vēl kas uzziedēs?

   Ja ir saulains, silts laiks, pirmās trīs dienas sīpolus vēlams apžāvēt saulītē. Dzirdēts mūžīgais jautājums: mazgāt vai nemazgāt? Esmu dabūjis sīpolus mazgāt  superslapjos rudeņos, kad sīpolus izvelku no zemes un pat nevaru tos saskatīt. Tad vēlams žāvēt paaugstinātā temperatūrā ar piespiedu ventilāciju (apmēram +30 grādiem). Piespiedu siltumā jātur nedēļas divas. Visu laiku jāpārbauda, kad no jaunā bumbuļsīpola viegli atdalīt veco sīpolu un saknes. Tas notiek ne agrāk kā pēc 10–14 dienām: vecais, sakaltušais bumbuļsīpols kopā ar saknēm atdalās no jaunā bumbuļsīpola.

  Vēl dažas nedēļas sīpoli jāpatur istabas temperatūrā. Izskatās jau, ka virsējās segzvīņas nožuvušas, bet var gadīties, ka dziļākās kārtas tomēr mitras. Tad glabājot mitrā segzvīņa sāks sīpolu pūdēt.

  Glabājam pēc izjūtas. Telpai labāk jābūt sausai nekā mitrai. Optimālā temperatūra no +4 līdz +6 grādiem. Ja sīpolu nav daudz, atvēliet tiem ledusskapja apakšējo nodalījumu. Atliek vien ietīt avīzē, papīra tūtiņā vai kaprona zeķē.

  Kam lielāki apjomi un jāglabā pagrabā,  jāseko, lai temperatūra neiekristu mīnusos – tad visa raža pagalam. Nedz tumsa, nedz gaisma sīpoliem miegu negaiņā. Tomēr kaimiņu ziņā tie gan ir izvēlīgi – kartupeļu un sīpolu sapņi tiem netraucē, gladiolas baidās no āboliem un augļiem, jo tie ar savu izelpoto etilēnu kavē vairsīpoliņu dīgšanu. Lai sīpolus pavasarī vieglāk sakopt, rudenī visiem realizējamajiem sīpoliem saknes notīra, mazajiem (apmēram 1,5 centimetri) saknītes noņem pavasarī pirms stādīšanas. Ja ļauj saknēm lielajiem sīpoliem piekalst, pavasarī no saknēm vaļā tiksiet, vienīgi sabojājot pašu sīpolu.

Ja glabāšanas laikā sakņu vietā redzam pelējuma pazīmes (iespējams, nav pietiekami nožāvēts pēc sakņu notīrīšanas), šo vietu rūpīgi apstrādājiet ar propolisu spirtā. Pelējums būs likvidēts un jauns vairs neveidosies.