Gladiolu mēslošana ir ļoti plašs temats. Lai to niansēti un zinātniski pareizi aprakstītu, būtu jāuzraksta vesela grāmata, bet tas būtu darbs speciālistiem. Labi domātie ieteikumi, izdarīt pilnu augsnes agroķīmisko analīzi, mēslot, smalki aprēķināt barības elementu devas saskaņā ar šīs analīzes datiem, absolūtajam vairākumam līdz šim dažādu saprotamu iemeslu dēļ nav bijuši izpildāmi.
Pamatā mēs visi vadāmies pēc savas dārzkopja izjūtas un lietojam tādus mēslošanas līdzekļus, kas atbilst mūsu iespējām. Droši varam teikt, ka katrs puķkopis savu tehnoloģiju uzskatīs par labāko un pareizāko. Un varam tam piekrist. Jo dažādās vietās augsnes struktūra ir atšķirīga, tāpēc daudzām lietām jāpieiet radoši un ar prātu. Tomēr ir dažas lietas, kuras vajadzētu ņemt vērā. Tas gan vairāk attiecināms uz tiem gladiolu audzētājiem, kas vēl tikai sāk apgūt šīs brīnišķigās puķes audzēšanas māku.
Ja augsnē iestrādāti kūtsmēsli (labi sadalījušies!), noteikti papildus jāiestrādā, kālija minerālmēsli. Gladiola ir kālija prasīgs augs, tāpēc augiem uzņemamā kālija daudzumam augsnē apmēram divas reizes jāpārsniedz slāpekļa daudzums. Kāliju pamatmēslojumā droši varam dot kālija hlorīda veidā (sanāks krietni lētāk par kālija sulfātu). No hlora jona kaitīgās ietekmes baidāmies visai nepamatoti, tas atklātā laukā atri izskalojas. Dodot pamatmēslojumā nitrofoskas tipa minerālmēslus, arī papildus būtu jādod kālijs, lai radītu gladiolām optimālo kālija un slāpekļa attiecību. Pamatmēslojuma fosforu (P) un kāliju (K) smagākās augsnēs varam dot rudenī, bet vieglākās – labāk pavasarī, citādi būs izskalošanās zudumi. Slāpekli (N) vienmēr dodam pavasarī. Ieteicami ir norvēģu firmas YARA minerālmēsli kur N-P-K ir 11:11:22, kā arī mikroelementi.
Gladiolu papildmēslošanā jāvadās pēc tā, kurā attīstības periodā kādas barības vielas vairāk nepieciešamas. Orientējoši: augšanas sākuma periodā, kad strauji aug lapas, veidojas zaļā masa, vairāk nepieciešams slāpeklis. Vidējā periodā, veidojoties ziedpumpuriem, jādod pilns NPK komplekss. Salīdzinot ar pirmo periodu, N daudzumu samazina. Pirms ziedēšanas N ieteicams dot kalcija nitrāta formā, jo kalcijs nostiprina ziednešus. Labs ir arī NITRABORS. Sastāvā N; Ca; B. Trešajā periodā – pēc ziedēšanas dodam kāliju, kurš nodrošina sīpolu nobriešanu, pilnīgi izslēdzot no papildmēslojuma slāpekli. Tāda varētu būt pamatshēma. Bet, kā jau minēju, katram audzētājam jāpieiet radoši, jāpiemēro saviem apstākļiem. Sevišķi jāuzmanās no pārmēslošanas ar slāpekli, pārmērīgas devas pamazina izturību pret slimībām, aizkavē ziedēšanu, kavē bumbuļsīpolu nobriešanu, tie ziemā sliktāk glabājas.
Ideālais variants būtu visus papildmēslojumus dot šķidrā veidā. Otrās lapas attīstības fāzē 30g slāpekļa, 3-4 lapas attīstības fāzē slāpeklis 30g un kālijs 30g, 5-6 lapas attīstības fāzē 15g slāpeklis un 30g kālijs, ziedpumpuru veidošanās fāzē nitrofoskas tipa mēslojums 30g, pēc noziedēšanas 15g superfosfāts un 30g kālijs. Šādas devas liekam uz 10l ūdens. Gladiolas nav jālaista bieži, bet pamatīgi. Vismaz 30-40 l uz vienu kvadrātmetru stādījuma, lai ūdens nonāktu līdz gladiolu saknēm. Ja tas nav iespējams, atliek cerēt uz kārtīgu lietu tieši vajadzīgajos momentos.
Labs papildmēslošanas veids ir piebarošana caur lapām (miglojot). To var darīt miglojot kopā ar kādu no slimību profilakses vai insekticīdu preperātiem. Pats pēdējos gadus lietoju Spānijā ražotu komplekso mēslojumu (SIA Baltic Agro). N-14; P-11; K-25 + mikroelementi. Rezultāti labi. Ja ir ilgstošs sausums un nav iespējams nodrošināt laistīšanu, augi cieš ne tikai ūdens, bet arī barības vielu trūkuma dēļ, jo no sausas augsnes auga saknes nespēj uzņemt barības vielas. Miglošana uz lapām tad ir kā ātrā palīdzība un vienīgā iespēja pabarot augus. Augi uzņem slāpekli 1-6 stundu laikā, kāliju 1-4 dienu laikā, bet fosforu 2-6 dienu laikā.
NODERĪGI ZINĀT, KA 30g slāpekļa ir 3 ēdamkarotes; kālija sulfāts (sērskābais kālijs) 30g ir 1,5 ēdamkarotes; nitrofoskas tipa mēslojumi 30g ir 2 ēdamkarotes; superfosfāts 15g ir 1 ēdamkarote.