TRIPSIS.

Viens no lielākajiem gladiolu kaitēkļiem ir tripsis. Tas ir sīks kukainītis, parasti 1-2 mm garš, kas veģetācijas periodā bojā gan ziedvārpu, gan ziedus, kā arī glabāšanas laikā sūc sīpolu sulu. Sausas un karstas vasaras ir tripšu paradīze un tie spēj pārlidot līdz pat 800m lielu attālumu. Tripši ir izvēlīgi, un ne visas šķirnes bojā vienādi.Tripsis aktivizējas, ja glabāšanas temperatūra pārsniedz +10 grādus. Pie pareizas (+5) temperatūras tripsis nav aktīvs. Glabāšanas laikā, notīrot segzvīņas, tripsi var redzēt ar neapbruņotu aci, kā arī pēc tumši brūniem tripša ekskrimentiem kas šķiet lipīgi. Bumbuļsīpoli tiek novājināti, un var pat aiziet bojā. Ja neko nedarīsim, tad rudenī nebūs ziedu, bet pavasarī sīpoliņu.

Veģetācijas periodā ieteicams miglot ar Actar. Vēlams 3-4 reizes sezonā. Sevišķi svarīgi miglot pumpuru stadijā un pirms ziedēšanas. Rudenī pēc norakšanas un mazgāšanas vēlams mērcēt Actar, Fastac vai Decis apmēram 15-20 minūtes. (Ieteicamās devas skatīt uz iepakojuma.) Tad būsim droši, ka glabāšanas periodā tripsis sīpoliņus nebojās. Ja tas nav izdarīts, un glabāšanas laikā konstatēta tripša klātbūtne, sīpoliņi obligāti! jākodina un jānožāvē. Ja to neizdarīs, pavasarī būs ļoti bēdīgs skats… Dažādu insekticīdu izsmidzināšana glabātuvē nedod vajadzīgo efektu.

                                                            SPRAKŠĶU KĀPURI (drātstārpi).

Ļoti nepatīkami kaitēkļi ir sprakšķu kāpuri, ko parasti saucam par drātstārpiem. Vairojas nezāļainos laukos, attīstības periods no kāpura izsķilšanās līdz vabolei ilgst apmēram 4-5 gadus. Ja gladiolas iestādam augsnē, kurā ir sprakšķu kāpuri, tie vispirms iegraužas gladiolu asnos, bojā lapas, vēlāk iegraužas jaunajos bumbuļsīpolos. Bojātās vietas parasti inficējas ar kraupi. Pat daži drātstārpi uz kvadrātmetru var pilnībā iznīcināt vairsīpoliņu stādījumus. Efektīvu apkarošanas līdzekļu nav. Dažādi izķeršanas paņēmieni – ierokot kā ēsmu kartupeļu vai burkānu šķēlītes, sējot salātus un izraujot, kad kāpuri tajos iegrauzušies, nedod 100% efektu. Vienīgā izeja – nestādīt gladiolas atmatās un nezāļainu lauku tiešā tuvumā. Tikai vairākus gadus pēc atmatas uzplēšanas pēdējais kāpurs būs pārvērties vabolē un no turienes aizvācies. Protams, ja visu šo laiku zeme tiks intensīvi apstrādāta.

                                                                PŪCĪŠU KĀPURI.

Vēl gladiolas mēdz bojāt pūcīšu kāpuri. Tie ir mīksti, resni, zaļgani, zaļganbrūni vai brūni pelēki kāpuri, kuri bojā arī kartupeļus. Parasti apgrauž gladiolu lapas augsnes virskārtā. Sevišķi bīstami vairsīpoliņu stādījumos. Tiem lapas krīt kā nopļautas. Vienkāršākais apkarošanas paņēmiens – tos izķert. Ja ieraugam, ka pēkšņi kāda gladiolu lapa nograuzta, paraušam zemi tajā vietā. Bieži vien grauzējs turpat vien ir. Ar kūdru mulčētos stādījumos tos var atrast kūdras kārtiņā.

Ar dažādām laputīm un tīklērcēm viegli tiksim galā. Daži insekticīdu miglojumi un lieta darīta.